kas dzīvo tanī pusē...

No gaisa atkal krīt rīsi (lasiet: putina smalku sniegu) un arvien vairāk pārklāj jau tā balto (dubļaino?) zemi. Kupenas, kas sākotnēji priecēja ar savu sniegbaltumu, nu uzdzen nelabumu un sagādā tikai rūpes - gan sētniekiem un sniega tīrītājiem, gan prastiem gājējiem (par autiņiem un citu tehniku nerunāsim). Katru dienu brienu pa aizputinātiem tuneļiem, putru līdz ceļiem, maitājot gan zābakus, gan bikses (ar sāli, protams), un vismaz 2x dienā pakļauju sevi veselības un dzīvības briesmām, kas draud kā no apakšas (slidenas ietves), tā arī no debesīm (lāstekas pie jumtiem). Pie biroja pat, rau, vesels īsāku/garāku/tievāku/resnāku/spicāku/trulāku lāsteku puduris! Un cilvēks (parastais) dabon sāpošu sprandu, nemitīgi grozot galvu uz leju/uz augšu/pa labi/pa kreisi, lai izvairītos no briesmām. I ko tas līdz? Vai tādēļ mazāka iespēja nokrist un, nedoddies, satraumēties? Un ko tu, cilvēk (parastais), iesāksi, pametot acis uz augšu un ieraugot virs galvas virsū krītam mazāku vai lielāku ledusblāķi? Teiksiet - adrenalīns? Nekā nebija! Banāla vēlme izdzīvot...
P.S. Cilvēka (nīgrā) skatījums dienu no dienas uz apkārt esošo, kad pašam galvā puņķi un strādāt nemaz negribas. Un pilnīgi iespējams, ka rīt viss būs jau pavisam savādāk, tā ka... neņemiet galvā. :D

maija brīvdienas jeb svētki turpinās

Sākās viss, protams, jau piektdien. Pa ceļam uz laukiem izbaudīju tādu negaisu, kā vēl nekad iepriekš... Kādu pusstundu gāza tā, ka ceļu vispār nevarēja redzēt (tik pāris metrus uz priekšu), zibeņoja tieši virs galvas un ik pa brīdim tumsa uz dažām sekundēm pārtapa par gaismu, un visam pa virsu pievienojās vēl arī krusa... Visupēdīgi, kad izbraucām cauri negaisam, apkārt cēlās tāda migla kā vate - ja izkāptu laukā no mašīnas un paietu pāris soļus malā, pēc tam mašīnu vairs neatrastu...... lasīt tālāk (810 zīmes) -» Tāds Valpurģu nakts cienīgs pasākums sanāca vēl pirms pusnakts! :)

Sestdiena - malkas diena. Savedām, sakrāvām, pusšķūnis vēl brīvs palika, bet līdz rudenim vēl ir laiks sagādāt atlikušo...

Svētdien ņēmām rokā lāpstas, grābekļus, apbruņojāmies ar cimdiem un spaiņiem nezālēm, kabatās sabāzām sēklas un kopistiski devāmies sakopt laukus. Dabūju sev divas vagas, piesēju ar zirņiem, pupām un burkāniem. :D Atpūtas brīžos tiku arī pie vismazākā talcinieka auklēšanas! :)

Vakar - garīgā darba diena, mūsu kantoris šodienu nepārceļ uz maija beigām, taču varbūt tā arī labāk - kad citi strādās, mums būs "papildu" brīvdiena. :))

Šodien gan paredzēta slaistīšanās, bija doma arī līdz Dobelei aizbraukt, taču ķirši vēl nav paspējuši saziedēt, tomēr, cerams, svētki, kas jamiem par godu šodien sarīkoti, izvērtīsies tikpat cienīgi kā visus citus gadus...:)

retrospekcija par godu Starptautiskajai Dejas dienai

Kaut kad skolas gados ar vienu meičuku no deju kolektīva, pēc mēģinājumiem, vēlu vakarā pieturā gaidot sabiedrisko transportu, mēdzām atkārtot jaunapgūtās polkas (tautas deju) soļu kombinācijas.
Reiz vienā ziemā ar labāko draudzeni lēkājām ap pieturas stabu, lai nenosaltu, un dungojām "a mi pingvinčiki, a nam ņe holodno".
Ir gadījies pat valsēt tālsatiksmes autobusā (grūti gan bija, bet kaut kā jau sanāca :D)!
Un nupat, pirms pāris dienām, galvā tik uzstājīgi skanēja tango mūzika, ka gaišā dienas laikā ar platu smaidu sejā, ejot pa ielu, kājas pašas izdejoja tango dejas soļus /nez, ko garāmgājēji padomāja?/...:)
Un arī šodien dvēsele dejo un sirds pukst noteiktā ritmā...
Padejosim? :)
P.S. Vīns un siers par brīvu. :))

un tomēr kaut kas interesants tai dzīvē notiek...

Jaunu dzīvi var sākt katru dienu. Nosacīti jaunu, jo vecā jau nekur nepaliek. Var vienīgi turpināt to pašu veco dzīvi pēc jauniem principiem, un dzimšanas diena vai jauna gada sākšanās ir tikai blakus faktors "jaunas" dzīves sākšanai. Līdzīgi arī man šobrīd - tuvojas kārtējā dzimšanas diena, kaut kas mainās personiskajā dzīvē un darba apstākļos, kas veidos jaunu pieredzi, radīs iespēju jaunām prasmēm, jaunām zināšanām, jauniem sasniegumiem. Viena no jaunajām lietām ir arī vēlme izpausties ārpus ierastās vides, piemēram, šeit. Tādēļ novēlu sev lidojumam (ne)labvēlīgu laiku un turpinu dzīvot!
E.